Sprediķi sagatavoja mācītājs Didzis Kreicbergs
3. svētdienā pēc Vasarsvētkiem, 2022. gada 26. jūnijā
Lasījumi:
✧ Lk. 15:1-10 (sprediķa teksts); ✧ Jes 12:1–6; ✧ 1Pēt 5:5b–11.
“Bet visādi muitnieki un grēcinieki pulcējās ap Viņu, lai klausītos Viņu. Un farizeji un rakstu mācītāji kurnēja un sacīja: “Šis pieņem grēciniekus un ēd kopā ar tiem.” Tad Viņš tiem stāstīja šādu līdzību: “Kurš no jūsu vidus, kam ir simts avis un kas vienu no tām ir pazaudējis, neatstāj visas deviņdesmit deviņas tuksnesī, lai ietu pakaļ pazudušajai, līdz kamēr tas to atradīs? Un, to atradis, tas prieka pilns to ceļ uz saviem pleciem un, mājās nācis, sasauc savus draugus un kaimiņus un tiem saka: priecājieties ar mani, jo es savu pazudušo avi esmu atradis. Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga. Vai arī – kura sieva, ja tai ir desmit graši un tā vienu no tiem ir pazaudējusi, neaizdedzina sveci un neizmēž māju, rūpīgi meklēdama, līdz kamēr tā to atrod? Un, atradusi to, tā sasauc savas draudzenes un kaimiņienes un saka: priecājieties ar mani, jo es savu grasi esmu atradusi, kuru biju pazaudējusi. Gluži tāpat, Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas.””
Lk. 15:1-10
Tēzes:
- Jēzus runā par divām ļoti pretrunīgām tēmām – grēku un prieku. Patiesībā dzīvē šīs pieredzes ir viena otrai blakus. Svētki mūs virza uz prieku un tā piedzīvošanu, tomēr blakus vienmēr lavās grēks. Sv.Jāņa Kristītāja pamudinājums atgriezties vienmēr noder un sapurina, sniedz jaunu motivāciju.
- Esam pieraduši runāt par Labā Gana līdzību, taču patiesībā tā ir par pazudušo avi. Jēzus ir Labais Gans, kura izvēle vienmēr ir par labu pazudušajam. Vienīgā pazudusī avs visbiežāk esmu es pats. “Uzticami un pilnīgi atzīstami ir vārdi, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē glābt grēciniekus, no kuriem pirmais esmu es”. (1.Tim. 1:15).
- Mūsu prieks par Jēzus izglābto būs pilnīgāks tad, ja apzināsimies, ka vismaz vienu reizi esam arī paši izglābti. Ļausim Jēzum mūs atkal atrast un izglābt! Tā nav vājuma pazīme, bet prieks un uzvarēts lepnums un augstprātība!
- Secinājums: Iedrošinies atklāties sev, ļauties Svētā Gara patiesībai par sevi, ļaut Jēzum sevi atrast un izglābt, un patiesi nosvinēt savu glābšanu!
Esam aizvadījuši tautas svētkus Līgo un Jāņus, paturot prātā arī sv. Jāni Kristītāju, mūsu dievnama un draudzes aizbildni. Šis rīts mums liek domāt par divām ļoti pretrunīgām tēmām – grēku un prieku. Liela daļa no mums jau ir pieradusi pie Jēzus izaicinājumiem un iezīmētajiem kontrastiem, kuri mudina daudz labāk saprast Dieva un Viņa cilvēku attiecību mijiedarbību.
Lai arī svētki mūs virza uz prieku un tā piedzīvošanu, tomēr blakus vienmēr lavās grēks – domās, vārdos un darbos, tādēļ sv. Jāņa Kristītāja pamudinājums atgriezties vienmēr noder un sapurina, sniedz jaunu motivāciju. Šorīt Jēzus mums atgādina par pazudušo, kas nenoliedzmi pirmajā brīdī sabojā svinēšanas prieku. Mēs jau no Svētdienas skolas repertuāra esam pieraduši runāt par Labā Gana līdzību, taču patiesībā tā ir par pazudušo avi. Daudz stiprinošā par Jēzu un Viņa nodošanos vienai avij, lai ikviens būtu atrasts un izglābts. Tā ir skaistā un prieka puse, taču ir arī bēdīgā – avs, kuras dēļ ir jāveic upuris, – jādodas ceļā, jāmeklē, jāglābj un uz saviem pleciem ganam jānes tā mājās. Baigā “ņemšanās” un ir kārdinājums to vienu atstāt likteņa varā, parasti tas nozīmē ļaut tai nomirt. Mani vienmēr ir mulsinājusi pārējo 99 avju atstāšana tuksnesī. Vai tas nav bīstami? Palestīnā parasti vienu ganāmpulku pieskatīja vairāki gani. Kad kāda pazuda, vienam no tiem nācās iet zudušo meklēt. Pieņemu, ka gājējam tas nav bijis liels prieks, bet pagarināta darba diena.
Jēzus ir Labais Gans, kura izvēle vienmēr ir par labu pazudušajam. Mums cilvēciski dažkārt gribas Jēzu atturēt no pūlēm glābt mūsuprāt zudušo, nevis noklīdušo. Labāk pasaudzēt Dieva Dēla resursu, tiesājot pazudušo avi, jo iespējams tā nav tā vērta. Tā mēs varam domāt līdz brīdim, kad saprotam, ka tā vienīgā pazudusī esmu es pats! Tā varētu būt šokējoša atklāsme, jo vienmēr liekas, ka ar mani nav tik traki, jo apkārt ir daudz avju ar lielāku pazušanas potenciālu. Tomēr šīs līdzības auditorija nav tikai muitnieki un grēcinieki, bet arī farizeji un rakstu mācītāji, kuri, sliktās ganīšanas dēļ, paši kļūst par Jēzus pazudušajām avīm. Šīs līdzības par avi un drahmu ir arī par mums. To labi saprata sv. Pāvils reiz rakstot Timotejam: “Uzticami un pilnīgi atzīstami ir vārdi, ka Kristus Jēzus ir nācis pasaulē glābt grēciniekus, no kuriem pirmais esmu es”. (1.Tim. 1:15)
Ir svētīgi un labi, un drosmīgi pamanīt savu nomaldīšanos, ļaujoties Jāņa Kristītāja aicinājumam uz nožēlu un atgriešanos. Mīļie, Debesu Valstības prieks, kas līdzībās virmo par atgūto ir iespējams tikai tad, ja esam pamanījuši pazudušo. Gudras tautu gudrības aicina raudzīties uz sevi, uz savu nepilnību, nevis cita cilvēka vājībām. Kā draudzes locekļiem, mums nav jātēlo farizeji un visgudrie rakstu mācītāji, akcentējot citu nepilnības. Mūsu prieks par Jēzus izglābto būs pilnīgāks tad, ja apzināsimies, ka vismaz vienu reizi esam arī paši izglābti. Gribu Jums atgādināt arī par mūsu ikdienišķo nomaldīšanos, kur arī vajadzīga nožēla un tad atgriešanās. Kādēļ sev liegt šo izglābtā prieku katru dienu, zināt, just un piedzīvot Dzīvā Dieva darbu pie mums, radīt prieku eņģeļiem debesīs, par mazajām Tavām un manām uzvarām ceļā pretī Kunga Valstībai?!
Mīļie, nepadosimies sava vājuma noliegumam! Ļausim Jēzum mūs atkal atrast un izglābt! Mums nav speciāli jākrīt kāda grēka lamatās. Diemžēl tas mūs atradīs pats, neizbēgami! Dievs ir gatavs priecāties par mums kā vienīgo izglābto. Mēs neesam mazvērtīgi, lai mūsu dēļ ietu tuksnesī. Mums nav tur jāpaliek dienām grēcinieku statusā. Daždien grēks ir tikai sācis ieperināties Tavās domās, kad Labais Gans, jau ir klāt Tev palīgā. Neatgaiņājies tajā brīdī no Viņa kā no lapsenes augustā, bet bezpalīdzīgi ļaujies sevi Viņam satvert. Tā nav vājuma pazīme, bet prieks un uzvarēts lepnums un augstprātība! Mēs nevaram pasargāt Jēzu no mūsu grēkiem. Mums nav jāglābj Jēzus, mēs paši esam glābjami. Jēzus pats saviem oponentiem reiz sacīja: “Nevis taisnos es esmu nācis aicināt atgriezties no grēkiem, bet grēciniekus”. (Lk. 5:32)
Ja nemaldos, tad Mārtiņš Luters reiz apliecināja, ka tuvības ar Jēzu nozīmības dēļ, viņš labāk sevi redzot kā grēcinieku nevis taisno. Gudra un patiesa atbilde tiem, kuri svētdzīvi uztver tikai kā savas centības uzdevumu.Noslēgumā es gribu Tevi iedrošināt atklāties sev, ļauties Svētā Gara patiesībai par sevi, ļaut Jēzum sevi atrast un izglābt, un patiesi nosvinēt savu glābšanu savā draudzē vismaz ar dievkalpojumu, bet vēl labāk ar turpinājumu ikdienā garīgi pieaugt – lūgt, mācīties un dalīties par iegūto! Tā grēks un prieks jaušams tik tuvu. Jēzus pat grēku pārvērš priekā! Āmen!