Jēzus Kristus saka: “Redzi, mēs dodamies uz Jeruzālemi, un piepildīsies viss, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu.” (Lk 18:31)
Pelnu diena jeb Pelnu trešdiena aizsāk četrdesmit dienu gavēni ceļā uz Augšāmcelšanās svētkiem. Svētdienas netiek uzskatītas par daļu no gavēņa, jo katrā svētdienā ir vairāk no augšāmcelšanās un debesu prieka nekā no zemes rūpēm un ierobežojumiem. Mūsu Kungs savu atklāto kalpošanu sāka ar četrdesmit dienu gavēni. Šai laikā viņš skaidri norādīja Ienaidniekam, ka ir sava Tēva Dēls, nevis īslaicīgu prieku vergs.
Dzīvojam sev. Tā to prasa laikmeta gars. Ticam sev. Citādi laikmets gars nesola panākumus. Ceram uz pozitīvo, pamatā – uz sevi un sev tuvajiem. Un dažreiz pasmejamies par savu muļķību, ka tik daudz paļaujamies uz cilvēcisko un kļūdaino, grēcīgo un iznīcīgo. Mēdzam būt augstprātīgi pret to cilvēces daļu, kas dzīvo netīrībā un piesārņojumā, analfabētismā un konfliktos. Jo skaļu lozungu veidā uzskatām, ka mūsu kontinents ir vērtību un skaidrības oāze. Vai tiešām? Vai kārtējais karš mūsu kontinentā arī šai augstprātības sejai nav pielicis patiesības spoguli? Pelnu diena tev atgādina par Kunga balsi, kas liek atminēties praviešus, Dieva vārdu, miesā nākušo Patiesību, kas ir īstā Klints ne tikai vienam kontinentam, bet visai cilvēcei. Klints, kuru nesatricina ne kari, ne zemestrīces. Klints, kas ir mūžīga. Kristus. Skaļi postulējot vērtības, vienlaikus izņemam Bībeli ne tikai no skolas mācību programmām, bet arī no ģimenes bibliotēkas un no savas sirds… Pazaudējam orientierus pasaules troksnī un maldugunīs. Robeža starp mūsu patiesajām vērtībām un laikmeta gara sludināto dažbrīd ir vien plāns, trausls ledus. Tam tā nav jābūt.
Kristus Baznīca jau kopš Viduslaikiem otrdienā pirms gavēņa atļāvās svinības, ko latviski saucam par vastlāvi jeb meteņiem, ar to šeit nedomājot pagāniskus svētkus. Vastlāvis kristiešiem bija īsti svētki, kuriem sekoja pieticība. Tolaik vastlāvī uzsvars tika likts uz kārtīgu pieēšanos, lai pēcāk gavēnī sevi ierobežotu ar daudziem pārtikas produktiem. Pasaule šodien labākajā gadījumā atzīst tikai šādu gavēni – pareizas ēšanas instrukciju, piemēram, intervālās badošanās veidā. Taisnība arī tā, ka daudzi iesāk ar vastlāvi, nemaz netiekot ne līdz Pelnu dienai, ne gavēnim… Taču Evaņģēlijs nemāca, kādi produkti būtu labi vai slikti gavēnī. Evaņģēlijs māca brīvību, kur gavēņa jēga ir tavs laiks ar Kristu. Brīvību no laikmeta gara vergturiem. Gavēņa jēga ir pašam atrast garīgās prakses, kas tieši tev ļauj pievērsties Dieva Dēlam. Protams, mazāk laika veltot ēst gatavošanai, var izbrīvēt laiku lūgšanai un Dieva vārdam, taču gavēnis ir kas vairāk par neēšanu. Gavēnis nav par to, ko tu neizdarīsi, bet par to, ko tu izdarīsi un kur tu nonāksi. Un kā tu tam veltīsi laiku. Jēzus tevi aicina doties uz Jeruzālemi. Tev roku rokā ar mūsu Kungu jādodas uz vietu, kur nogalina praviešus, arī mūsu Glābēju, kura asinis izlietas manis un tevis dēļ. Varbūt īstenībā ēdiens nav lielākais laika zaglis. Kā ir mobilo telefonu, sociālajiem tīkliem un filmām, seriāliem? Es kādreiz ar dziļām pārdomām skatos uz ekrāna laika atskaiti savā telefonā. Tiešām? Tik daudz?
Pravietis Jesaja par gavēni māca kā atvērtas sirds laiku. Atvērtas labdarībai, ziedošanai, izsalkušo paēdināšanai, nespējīgo aprūpei, apspiesto atbrīvošanai, izlīgumam ar tiem, uz kuriem esi izgāzis savu žulti, un lielākai paļāvībai uz Dieva vadību tavā šodienā. Redzi, arī ziedošana var kalpot gavēņa piedzīvošanā, kur tu atsakies no sava labuma, lai dotu tuvākajam. Pelnu diena grib iesākt dziedināšanu tavā sirdī, kad ātrajā dzīves skrējienā esi paskrējis garām gan draugam, gan ienaidniekam. Abi ir pelnījuši tavu uzmanību un aizlūgšanas vien tāpēc, ka Dievs to māca Svētajos Rakstos. Redzi, arī grēksūdze vai Svētais Vakarēdiens var kalpot gavēņa piedzīvošanā, lai Dieva vārdos tu atrastu beznosacījuma mīlestību, kura tev tiek sniegta Jēzū Kristū. Tev atkal un atkal ir jāatklāj, ka vienīgais ceļš uz debesu Jeruzālemi ir caur Durvīm, ko sauc par Cilvēka Dēlu. Bez Jēzus tu patiesībā neko nespēj darīt. Pelnu diena ir Dieva ielūgums tev sākt gavēni, lai tu atkal apzinātos, ka Tas Kungs tevi ved pa dzīvības un brīvības ceļu, nevis īslaicīgu prieku verdzības ceļu.
Pārdomas sagatavoja evaņģēlists Jānis Tolpežņikovs