«Krusta ceļš» – Via Crucis – apzīmē Kristus ciešanu ceļu, ko pēc tam, kad Pilāts bija piespriedis nāves sodu, Jēzus, nesot smago krustu, veica līdz soda izpildes vietai Golgātas kalnā, Jeruzālemē. Tradicionālajā Krusta ceļā ir 14 apstāšanās vietas – stacijas. Katrā apstāšanās vietā, kas tiek veltītas kādam no Jēzus Kristus pēdējiem dzīves mirkļiem pirms krustā sišanas, tiek lietoti lasījumi, lūgšanas un sagatavotas apceres.
Izmantojot ceļvedi, katram ir iespēja individuāli iziet personīgo Krusta ceļu, piemērotāko maršrutu izvēloties pēc saviem ieskatiem un spējām.
I. Jēzus Ģetzemanes dārzā (Mk 14:32-38)
Un tie nāca uz kādu vietu, kurai vārds Ģetzemane, un Viņš saviem mācekļiem saka: “Palieciet šeit, kamēr es Dievu lūgšu.” Un Viņš paņēma līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni un iesāka baiļoties un trīcēt, un tiem saka: “Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet nomodā.” Un, nedaudz pagājis, Viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda Viņam aizietu garām. Un Viņš sacīja: “Aba, Tēvs! Tu spēj visu. Ņem šo biķeri no manis! Tomēr ne ko es gribu, bet ko Tu gribi.” Un Viņš nāk un atrod tos guļam un saka Pēterim: “Sīmani, tu guli? Vai tu nevienu stundu nespēj būt nomodā? Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.”
Pārdomām: Arī Jēzum ir bail. Te parādās viņa cilvēciskums. Viņam ir bail no gaidāmā pārbaudījuma. Viņš zina, ka uzvarēs nāvi, zina, ka augšāmcelsies, bet viņam ir bail no šī ceļa. Un tomēr pāri visam ir vārdi: “Tomēr ne ko es gribu, bet ko Tu gribi.” Tā viņš mums katram skaidri parāda, kas ir patiesa paļaušanās Dievam Tēvam.
Lūgšana: Dievs, Tu, kas savā Dēlā, trauslā un kārdinātā, esi atklājis mums pestīšanas ceļu, mēs Tevi lūdzam: palīdzi mums, ieraugot mūsu cilvēcisko pretošanos pārbaudījumu un grūtību priekšā, apzināties, ka spēks izturēt nāk vienīgi kā Tava Gara dāvana. To lūdzam caur Viņu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību.
Jautājumi ceļā: Cik bieži esmu baidījies/ baidījusies no kāda pārbaudījuma, un vai, ejot uz to, vienmēr esmu pilnībā uzticējis/ uzticējusi šo ceļu Dievam?
II. Jēzus tiek nodots un sagūstīts (Mt 26:47-50)
Un, Viņam vēl runājot, redzi, nāca Jūda, viens no divpadsmit, un viņam līdzi liels ļaužu pulks no augstajiem priesteriem un tautas vecajiem ar zobeniem un nūjām. Bet nodevējs bija tiem devis tādu zīmi un sacījis: “Kuru es skūpstīšu, tas ir Tas, To gūstiet.” Un tūdaļ viņš piegāja pie Jēzus un sacīja: “Esi sveicināts, rabi,” – un skūpstīja Viņu. Bet Jēzus tam sacīja: “Draugs, kāpēc tu esi šeit?” Tad tie piegāja pie Jēzus, pielika Tam rokas un To saņēma.
Pārdomām: Te Jēzus skaidri parāda, ko viņš domājis Kalna runā sakot vārdus: “Bet es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā!” (Mt 5.44) Savam nodevējam viņš saka: “Draugs!”, jo cilvēks tika radīts pēc Dieva līdzības, un tikai grēks šo Dieva līdzību ir izpostījis. Taču Jēzus arī Jūdā redz sākotnējo cilvēku – bez grēka. Jēzus māca mums piedot, neturēt ļaunu prātu, mīlēt ikvienu cilvēku.
Lūgšana: Dievs, Tu, kas Tavā Dēlā sevi esi atstājis nodevēja rokās, mēs Tevi lūdzam: palīdzi, ka arī mēs spējam pieņemt vilšanos un pāridarījumus, kā Viņš to, mūs atpestīdams, darījis. To lūdzam caur Viņu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību.
Jautājumi ceļā: Cik viegli es piedodu tiem, kuri nodarījuši pāri vārdos un darbos? Vai spēju viņiem neviltotā mīlestībā teikt – draugs!
III. Jēzus augsto priesteru priekšā (Mk 14:55, 60-64)
Bet augstie priesteri un visa tiesa meklēja liecību pret Jēzu, lai Viņu nonāvētu, un neatrada. Un augstais priesteris piecēlās, nostājās vidū un jautāja Jēzum, sacīdams: “Vai Tu uz to nekā neatbildi, ko šie pret Tevi liecina?” Bet Viņš cieta klusu un neatbildēja nekā. Un atkal augstais priesteris Viņam jautāja un sacīja: “Vai Tu esi Kristus, Augsti teicamā Dēls?” Bet Jēzus sacīja: “Tas es esmu. Un jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem.” Tad augstais priesteris saplēsa savus svārkus un saka: “Kam vēl vajag liecinieku? Jūs Viņa zaimošanu esat dzirdējuši! Kā jums šķiet?” Bet tie visi Viņu notiesāja, ka Viņš nāvi esot pelnījis.
Pārdomām: Vienmēr būt atklātam, necensties izvairīties, nemeklēt kompromisus pat nāves draudu priekšā. Vai tas ir viegli? Noteikti nē, tomēr Jēzus uz jautājumu – vai tu esi Kristus, Augsti teicamā Dēls? – droši atbildēja: “Tas es esmu!” Viņš arī mums māca būt drosmīgiem, neatkāpties no izraudzītā ceļa, kurā esam kopā ar Jēzu, un vienmēr savu spēku smelties Dieva spēkā.
Lūgšana: Dievs, Tu, kas saņemdams netaisnu notiesāšanu, savā Dēlā esi atklājis savu labprātību mūs glābt, mēs Tevi lūdzam: dod spēku pieņemt pret mums vērstu netaisnību ikreiz, kad mūsu pretošanās iemesls ir pašlepnības grēks. To lūdzam caur Viņu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību.
Jautājumi ceļā: Vai vienmēr dzīvē esmu bijis nelokāms/-a savā ticībā? Vai sekojot Dieva aicinājumam, neesmu ne brīdi novērsies/ -usies no Viņa?
IV. Pēteris noliedz Jēzu (Mk 14:66-72)
Un, kad Pēteris bija pils pagalmā, nāk viena no augstā priestera kalponēm un, redzēdama Pēteri sildāmies, to uzlūkoja un sacīja: “Tu arī biji ar Jēzu Nācarieti.” Bet viņš liedzās, sacīdams: “Es Viņu nepazīstu un nesaprotu, ko tu runā.” Un tas izgāja priekšnamā. Un kalpone viņu atkal redzēja un sāka stāstīt tiem, kas klāt stāvēja: “Šis vīrs ir viens no tiem.” Bet viņš atkal liedzās. Un pēc maza brīža tie, kas apkārt stāvēja, atkal Pēterim sacīja: “Patiesi, tu esi viens no tiem, jo tu esi galilietis.” Un viņš sāka lādēties un dievoties: “Es nepazīstu to cilvēku, par ko jūs runājat.” Un tūliņ gailis dziedāja otru reizi; un Pēteris atcerējās tos vārdus, ko Jēzus tam bija sacījis: “Pirms gailis divi reizes dziedās, tu Mani trīs reizes aizliegsi.” Un, pie atziņas nācis, viņš iesāka raudāt.
Pārdomām: Mums grūti iedomāties, cik viegli vai drīzāk grūti Pēterim nācās teikt šos vārdus: “Es nepazīstu to cilvēku…” Te redzam apjukušu, izmisušu cilvēku, kura pasaule ir sabrukusi, kurš ir pamests viens. Un tomēr viņa sirdī ir Jēzus, to vislabāk parāda viņa asaras, saprotot savu vājumu. Taču noliedzot Jēzu arī savā sirdī, tev var klāties kā tām piecām nesaprātīgajām jaunavām, kuras gāja sagaidīt līgavaini, bet aizmirsa lukturos ieliet eļļu. Kad beidzot to sadabūja, nama durvis bija ciet, un līgavainis teica – es jūs nepazīstu!
Lūgšana: Dievs, kas caur apustuli Pēteri mums atklāj, ka arī Tava Dēla visuzticamākie sekotāji var nomaldīties un baiļu dēļ Viņu nodot, mēs Tevi lūdzam: palīdzi mums būt pazemīgiem mūsu ticības apliecinātājiem un apzināties, jo īpaši kad esam bailēs un apmulsumā, ka spēsim būt Viņa liecinieki, tikai paļaujoties uz Tava Gara spēku. To lūdzam caur Viņu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību.
Jautājumi ceļā: Cik bieži sarunās, kad tiek skarti reliģiskie jautājumi, par Jēzu esmu teicis/ teikusi – es nepazīstu šo cilvēku! Vai pēc tam manās acīs bijušas asaras?
V. Jēzus tiek tiesāts pie Pilāta (Mk 15:14-15)
Bet Pilāts tiem sacīja: “Ko tad Viņš ļaunu darījis?” Bet tie vēl vairāk brēca: “Sit Viņu krustā!” Bet Pilāts, gribēdams ļaudīm iztapt, tiem atlaida Barabu un Jēzu lika šaust un nodeva, lai sistu krustā.
Pārdomām: Cik grūts ir uzdevums tiesāt nevainīgu cilvēku. Pat Pilāts saprot Jēzus nevainīgumu, tomēr pakļaujas pūļa spiedienam, kas sauc – sit viņu krustā! Tik zīmīgs notikums visos laikos, kad noteikumus diktē pūlis, nevis patiesība. Tā “ar vieglu roku” Dieva Dēls tiek sūtīts nāvē, un tieši tāpat pasaulē tik bieži grēks svin savu uzvaru! Jo visi taču tā dara!
Lūgšana: Dievs, kas sava Dēla notiesāšanā esi licis atmirdzēt Tavam spēkam vājumā, mēs Tevi lūdzam: liec apzināties mums mūsu neizlēmību grūtas izvēles priekšā, un liec mums Tavā spēkā apliecināt pasaulei savu izvēli ticēt uz Tavu Dēlu Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kurš ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību.
Jautājumi ceļā: Cik bieži savā ticības ceļā meklēju kompromisus? Kāpēc tā daru, kas vainojams manā nespēkā?
VI. Jēzu šausta un vainago ar ērkšķiem (Mk 15:17-19)
Un tie Viņam apvelk purpura apmetni un, nopinuši ērkšķu vainagu, lika Viņam to galvā un sāka Viņu sveicināt: “Sveiks, Jūdu ķēniņ!” Un sita Viņam pa galvu ar niedri, un Viņu apspļaudīja, un ceļus locīja un Viņu pielūdza.
Pārdomām: Te varam atcerēties vārdus, ko Jēzus saka, jau būdams sists krustā: “Tēvs piedod viņiem, jo tie nezina, ko tie dara!” Cilvēkiem bieži rodas negatīvs viedoklis par kādu, tikko satiktu cilvēku, pat neiedziļinoties, kāpēc šis cilvēks ir citādāks. Jo īpaši tad, ja šis cilvēks ir gaišāks, tīrāks, bezgrēcīgāks. Saprotot, ka nespējam viņam līdzināties, izvēlamies pretējo variantu – viņu “nolīdzināt līdz ar zemi”.
Lūgšana: Dievs, Tu, kas sava Dēla ciešanās esi atklājis Viņa Ķēniņa spēku, mēs Tevi lūdzam: dāvini, ka spējam pieņemt mūsu ciešanas Viņa ciešanu dēļ, lai varam līdz ar Viņu doties pretī Tavai Ķēniņa valstībai, kur Tu ar Viņu – Tavu Dēlu – un Svēto Garu dzīvo un valdi, Dievs no mūžības uz mūžību.
Jautājumi ceļā: Vai spēju adekvāti novērtēt cilvēkus? Vai spēju uz visiem lūkoties Jēzus mīlestībā, vai tomēr izvēlos nievas un ņirgāšanos?
VII. Jēzus nes krustu (Jņ 19:16,17)
Tad Pilāts Jēzu atdeva tiem, lai tie Viņu sistu krustā. Tad tie saņēma Jēzu. Un Viņš, Savu krustu nesdams, gāja uz vietu, ko sauc par pieres vietu, ebrejiski Golgātu.
Pārdomām: Mums katram bieži nākas saskarties ar uzdevumiem, pienākumiem, kas nav patīkami, ir smagi, ko cenšamies atlikt. Tomēr izvairīties nevaram un sakām- iešu nest savu krustu. Bet Jēzus ir aicinājis: „Nāciet pie manis visi, kas nopūlējušies un zem smagas nastas un es jūs atvieglināšu!” Raksti vēsta pavisam vienkāršu faktu – Viņš nesa savu krustu, bet patiesībā uz viņa pleciem gūlās visas cilvēces grēki. Gan pirms viņa darītie, gan pēc, arī mūsu grēki.
Lūgšana: Dievs, Tu, kas esi devis savam Dēlam krustu, lai izlīdzinātu ar sevi visus cilvēkus, dāvā mums nevairīties no mūsu dzīves krusta, ka pazemībā un pacietībā sekojam mūsu Kungam Jēzum Kristum, Tavam Dēlam, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību.
Jautājumi ceļā: Kad pēdējo reizi kurnēju, kad bija jādara kāds netīkams darbs? Vai tajā brīdī lūdzām Jēzu, lai viņš nāk mums palīgā?
VIII. Sīmanis no Kirēnas palīdz Jēzum nest krustu (Mk 15:21)
Un tie piespieda kādu, kas, no lauka nākdams, garām gāja, Sīmani no Kirēnas, Aleksandra un Rufa tēvu, lai tas nestu Viņa krustu.
Pārdomām: Varētu padomāt, vai var būt vēl pagodinošāks uzdevums – nest Jēzus krustu! Taču patiesībā tas nav izpildāms uzdevums. Jā, varam veikt fizisku darbu, nest koka krustu, bet neviens cilvēks nekad nespētu nest to nastu, ko nesa Jēzus. Šajā brīdī Jēzus ir palicis gandrīz viens. Gandrīz visi no Viņa novērsušies, nav pat neviena, kurš palīdzētu Viņam nest krustu. Pat Sīmanis no Kirēnas tiek piespiests to darīt. Neviens to negrib uzņemties no laba prāta. Ir piemirsti visi labie darbi, ko Viņš darījis.
Lūgšana: Dievs, Tu, kas krusta ceļā Kirēnas Sīmanim ļāvi sastapt Tavu Dēlu un darīji viņu par Jēzus ciešanu ceļa līdzgaitnieku, dod, ka spējam nest savu krustu un palīdzēt citiem arī tad, ja mūs uz to piespiež. To lūdzam caur Viņu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību.
Jautājumi ceļā: Vai es būtu gatavs/a pieteikties nest Viņa krustu?
IX. Jēzus satiek Jeruzālemes sievietes (Lk 23:27-28)
Bet liels ļaužu un sievu pulks Viņam sekoja, tās Viņu nožēloja un apraudāja. Bet Jēzus pret tām pagriezās un sacīja: “Jūs, Jeruzālemes meitas, neraudiet par Mani, bet raudiet pašas par sevi un par saviem bērniem.”
Pārdomām: Vienmēr vieglāk ir satraukties, raudāt par citiem, citu nelaimēm, nevis iedziļināties sevī, saprast, apzināties savas vainas. Esam tik ļoti socializēti, ka vairāk interesējamies par citiem, citu dzīvēm, ka vienmēr pamanām “skabargu cita acī, nemanot baļķi savējā”. Nekoncentrēsimies tik daudz uz citiem, bet izmeklēsim savas sirdis, kas tajās apbēdina mūsu Kungu. Jo tieši mūsu grēcīgo siržu dēļ Viņš ar krustu ir ceļā uz Golgātu.
Lūgšana: Dievs, kas caur savu Dēlu esi devis mierinājumu un svētu pamācību raudošajām Jeruzālemes sievām, māci arī mūs pasaulīgu asaru vietā liet grēknožēlas asaras. To lūdzam caur Viņu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību.
Jautājumi ceļā: Šis ir laiks ielūkoties sevī, cik daudz pievēršu uzmanību sev, savas sirds, dvēseles stāvoklim? Cik daudz tajā vietas atvēlēts Dievam, cik – pasaulei un grēkam?
X. Jēzus pie krusta (Mk 15:24)
Un tie Viņu sita krustā un izdalīja savā starpā Viņa drēbes, mezdami kauliņus par tām, ko kurš dabūtu.
Pārdomām: Karavīri met kauliņus par drēbēm. Varbūt arī šis ir īpašs stāsts, īpaša Jēzus svētība. Iespējams, kareivji, sadalot drēbes, paši to neapzinoties, dabūja sev daļu no Jēzus. Jāņa evaņģēlijā teikts, ka viņi sadalīja drēbes – katram kareivim pa daļai, un tikai par kreklu tie meta kauliņus. Kareivjiem tiek drēbes, mums tiek dots daudz vairāk – Kristus miesa un asinis, ko saņemam Svētajā Vakarēdienā.
Lūgšana: Dievs, žēlsirdības pilnais Tēvs, kas Tava Dēla krustā mums atklāji pilnīgās pestīšanas zīmi; mēs Tevi lūdzam: ļauj mums bijībā norimt Viņa krusta priekšā un dāvini mums ielūkoties mūsu pestīšanas noslēpuma dziļumos. To lūdzam caur Viņu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību.
Jautājumi ceļā: Cik daudz esmu paņēmis no Jēzus? Cik laika dienā atvēlu Bībeles lasīšanai, lūgšanām, sarunai ar Dievu?
XI. Jēzus apsola savu valstību ļaundarim pie krusta (Lk 23:39-42)
Un viens no pakārtajiem ļaundariem Viņu zaimoja, sacīdams: “Ja Tu esi Kristus, tad glāb Sevi pašu un mūs!” Bet otrs to norāja un sacīja: “Arī tu nebīsties Dieva, kas esi tai pašā sodā! Un mums gan pareizi notiek: jo mēs dabūjam, ko esam pelnījuši ar saviem darbiem, bet šis nekā ļauna nav darījis.” Un viņš sacīja: “Jēzu, piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā!”
Pārdomām: Nonākot vienādā situācijā, cilvēki rīkojas dažādi, pat diametrāli pretēji. Pat pienagloti pie krusta. Viens nespēj saskatīt Dieva valstību, kad tā ir tuvu klāt, otrs to pamana pat apslēptu. Atgriešanās ir iespējama pat visbriesmīgākajā situācijā, pat tad, kad šķiet, izejas nav. Izeja vienmēr ir Jēzū. Bieži dzirdēts sakām, ko vairs es, baznīcā neeju, nekam neticu, kāda vēl Dieva žēlastība! Bet patiesībā pietiek ar vienu no sirds pateiktu teikumu, lai atgrieztos – Jēzu, piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā!
Lūgšana: Dievs, Tu, kas savā krustā sistajā Dēlā esi atdarījis pestīšanas vārtus visiem grēciniekiem; mēs Tevi lūdzam: dāvini mums drošu pārliecību, ka Tu gribi ikvienam, kas atklātu sirdi stājas Tava Dēla krusta priekšā, dāvāt piedošanu un to izvest no ikviena ļaunuma un grēka, un nāves. To lūdzam caur Viņu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību.
Jautājumi ceļā: Lai līdz nākamajai pieturai Tevī atkārtojas vārdi- Jēzu, piemini mani, kad Tu nāksi Savā valstībā!
XII. Jēzus pie krusta, māte un māceklis (Jņ 19:26-27)
Tad Jēzus, ieraudzījis Savu māti un viņai līdzās mācekli stāvam, ko Viņš mīlēja, saka mātei: “Sieva, redzi, tavs dēls!” Pēc tam Viņš saka māceklim: “Redzi, tava māte!” No tā brīža māceklis viņu ņēma pie sevis.
Pārdomām: Jēzus mums māca un aicina uzņemties atbildību par citiem, būt atvērtiem. Mūsu ģimene, māja nevar būt kāda īpaši slēgtā zona, kurā neviens netiek ielaists. Mums jābūt gataviem atvērt durvis un uzņemt tos, kurus Jēzus mums sūta. Mums pret viņiem jāizturas Dieva mīlestībā kā vecākiem pret bērniem un kā bērniem pret vecākiem. Jēzus negrib, lai paliekam vieni. Viņš gādā, lai mums blakus būtu cilvēki, ko mīlēt Viņa mīlestībā.
Lūgšana: Dievs, kas esi izredzējis Jaunavu Mariju būt par Tava Dēla māti; mēs Tevi lūdzam: dāvini mums, ka varam nostāties zem krusta tāpat kā nostājās viņa, kas, gan caur sāpēm, taču pieņēma viņas Dēla mīļoto mācekli par savu dēlu; dod, ka arī mēs spējam pieņemt tos, ko mums uztic Tavs Dēls, jo Viņu mēs atzīstam par mūsu Kungu. To lūdzam caur Viņu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību.
Jautājumi ceļā: Vai esam gatavi uzņemties rūpes, atbildību par tiem, kuri šajā dzīvē nav veicies? Esam gatavi palīdzēt saviem līdzcilvēkiem, kad viņi to lūdz?
XIII. Jēzus mirst pie krusta (Mk 15:33-39)
Un ap sesto stundu palika tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai. Un ap devīto stundu Jēzus stiprā balsī brēca, saukdams: “Eloī, Eloī, lamā zabahtani?” Tas ir tulkots: “Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu Mani esi atstājis?” Un daži no tiem, kas tur klāt stāvēja, to dzirdēdami, sacīja: “Redzi, Viņš sauc Ēliju.” Bet viens aizskrēja, pildīja sūkli ar etiķi un to lika uz niedri, un deva Viņam dzert, sacīdams: “Pagaidiet, redzēsim, vai Ēlija nāks un Viņu noņems.” Bet Jēzus stiprā balsī iekliedzās un nomira. Un priekškars Templī pārplīsa divos gabalos no augšas līdz zemei. Bet virsnieks, kas tur klāt stāvēja Viņam pretī, redzēdams, ka Viņš tādā veidā bija miris, sacīja: “Patiesi, šis cilvēks bija Dieva Dēls.”
Pārdomām: Ir tik sāpīgi apzināties patiesību, kad nekas vairs nav glābjams. Tāpēc nekad nevajag visu atlikt uz – pēc tam. Pēc tam var būt par vēlu. Tāpēc nevajag nokavēt pateikt paldies saviem tuvajiem, mīļajiem, nevajag nokavēt palūgt piedošanu tiem, kurus esam aizvainojuši un piedot tiem, kuri aizvainojuši mūs. Bet galvenais, nenokavēt satikt Jēzu, jo viņā ir augšāmcelšanās un dzīvība.
Lūgšana: Dievs! Kad izbiedēti un uzvarēti stāvam Tava Dēla Krusta nāves priekšā; mēs Tevi lūdzam: pildi mūsu sirdis ar ticību un ļauj mums dzīvē apliecināt, ka vienīgi Dievs, kas pats sevi līdz galam upurē cilvēku labā, spēj patiesi mūs darīt brīvus un dāvāt, ka kļūstam par Viņa valstības mantiniekiem. To lūdzam caur Viņu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību.
Jautājumi ceļā: Kuram man šodien vajadzētu pateikt paldies, kuram piedot, ar kuru izlīgt?
XIV. Jēzu gulda kapā (Mk 15:42-46)
Kad jau vakars metās un tā kā bija sataisāmā diena, tas ir, sabata priekšvakars, Jāzeps no Arimatijas, cienīts runas kungs, kas pats arīdzan gaidīja Dieva valstību, iegāja droši pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Bet Pilāts brīnījās, ka Viņš jau bija nomiris, un, virsnieku aicinājis, tam jautāja, vai jau ilgi, kamēr Viņš miris? Un, to no virsnieka dabūjis zināt, viņš atvēlēja Jāzepam Jēzus miesas. Un tas, nopircis smalku audeklu, Jēzu noņēma un ietina tai audeklā un ielika Viņu kapā, kas klintī bija izcirsts, un akmeni pievēla pie kapa durvīm.
Pārdomām: Šajā rakstu vietā, lai īpaši pievēršam uzmanību vienam vārdam– droši. Jāzeps no Arimatijas iegāja droši pie Pilāta. Lai arī bija godājams vīrs, kura reputācijai šāda rīcība varētu kaitēt, viņš nebaidījās parādīt savu ticību. Viņš gāja droši. Cik mēs esam droši lūgt par Jēzu, stāstīt par Viņu tur, kur Viņu nepieņem, noliedz. Lūkas evaņģēlijā teikts: „Kas būs kaunējies manis un manu vārdu dēļ, tā dēļ kaunēsies Cilvēka Dēls, kad viņš nāks savā un sava Tēva un svēto eņģeļu godībā.”
Lūgšana: Dievs, Tu, kas esi ļāvis Tavam Dēlam, gaidot augšāmcelšanās rītu, nokāpt kapā, mēs Tevi lūdzam: palīdzi, ka ļaujam Viņam nokāpt arī mūsu dzīves izmisuma un sakāvju kapos, lai kopā ar Viņu spējam sagaidīt Pestīšanas dienu. To lūdzam caur Viņu, mūsu Kungu Jēzu Kristu, Tavu Dēlu, kas ar Tevi Svētā Gara vienībā dzīvo un valda, Dievs no mūžības uz mūžību.
Jautājumi ceļā: Ko šis Krusta ceļš man lika padomāt? Ko es gribētu, ko man vajadzētu mainīt manās attiecībās ar Jēzu?
Noslēgums.
“Mūsu Tēvs” lūgšana.
Lai mūs svētī un pasargā Visuvarenais Dievs V Tēvs un Dēls un Svētais Gars! Āmen.
Krusta ceļš izveidots:
LELB Dziesmu grāmata (2015) – Sv. Rakstu izvēle, lūgšanas.
Cēsu Sv. Jāņa draudzes evaņģēlists Jānis Gabrāns (2021) – pārdomas, jautājumi ceļā.