“Ja nu es, Kungs un Skolotājs, esmu jums mazgājis kājas, tad pienākas, ka arī jūs cits citam kājas mazgājat. Jo es jums esmu devis priekšzīmi, lai jūs darāt, kā es esmu darījis.” Jāņa 13:14-15
Esam pavisam tuvu Lieldienu centrālajam notikumam, bet vēl Jēzus ir pie saviem mācekļiem. Patiesībā šie pēdējie brīži kopā ir ļoti piepildīti, ļoti nozīmīgi kopējā pestīšanas stāstā. Katrai Jēzus darbībai, katram vārdam ir būtiska nozīme. Viņš vēl cenšas dot pēc iespējas vairāk, kaut gan jau tā tik daudz ir devis.
Ar ko nozīmīga Zaļā Ceturtdiena? Domāju, katrs zinām atbildes. Jēzus iedibina Svēto Vakarēdienu, Jēzus mazgā kājas saviem mācekļiem. Vēl šī ir diena, kad Jēzus tiek nodots saviem vajātājiem un, iespējams, kāds pamanījis, ka šajā dienā, konsekrējot Svēto Vakarēdienu, mācītājs saka: “Tajā naktī, kad viņš tapa nodots, tas ir šodien.”
Pārsteidzošākais, ka Jēzus zina, ka tiks nodots, zina, ka viņu gaida krusta nāve, un tomēr tik ļoti daudz vēl steidz paveikt. Ko darītu mēs, ja mums pateiktu, pēc dažām stundām tu tiksi arestēts un uz nāvi notiesāts? Vai steigtu palīdzēt līdzcilvēkiem, domātu par viņiem, vai būtu aizņemti tikai ar sevi? Bet Jēzus sniedz saviem mācekļiem mielastu, mazgā kājas saviem mācekļiem, arī Jūdam, kurš viņu nodos.
Varbūt varam padomāt par vārdiem, ka pirms kāju mazgāšanas Jēzus novilka virsdrēbes. Varbūt viņš šādi nolika malā savu Skolotāja, Kunga tēlu, lai pieņemtu kalpa tēlu. Kā teikts vēstulē Filipiešiem: “Viņš neuzskatīja kā satveramu laupījumu būt vienādam ar Dievu, bet sevi iztukšoja, pieņēmis kalpa veidu.”
Varbūt arī mums dažkārt vajadzētu novilkt “virsdrēbes”, proti, nolikt malā mūsu lepnumu, augstprātību un pieņemt kalpa vietu, lai palīdzētu, atbalstītu, pakalpotu. Vai tas viegli? Lieldienas ir īstais laiks par to padomāt. Padomāt, cik esam pazemīgi, cik esam gatavi ziedoties, cik esam gatavi kalpot, cik esam gatavi ļauties Jēzum? Cik gatavi ļauties, lai Viņš mums mazgā kājas? Un padomāt, cik esam gatavi mazgāt kājas citiem, un, ne tikai mazgāt kājas, bet dzīvot patiesā kristīgā mīlestībā.
Tāpēc atcerēsimies Jēzus vārdus, ko viņš mācekļiem teica pēc kāju mazgāšanas: “Ja nu es, Kungs un Skolotājs, esmu jums mazgājis kājas, tad pienākas, ka arī jūs cits citam kājas mazgājat. Jo es jums esmu devis priekšzīmi, lai jūs darāt, kā es esmu darījis.”
Pārdomas sagatavoja evaņģēlists Jānis Gabrāns