Pilsētas un lauku draudzes
Līdz 1855. gadam Cēsu Sv. Jāņa baznīcā darbojās vācu draudze, kuras locekļi bija Cēsu pilsētas dižciltīgie iedzīvotāji. Tā paša gada 22. janvārī draudze tika sadalīta lauku (latviešu) un pilsētas (vācu) draudzēs.
Sv. Jāņa baznīca palika visas kopdraudzes īpašums, mācītāja muižu nodeva lauku (latviešu) draudzei. Šajā gadā lauku latviešu draudzē sāka kalpošanu Kārlis Eduards Punšelis (1814-1882).
Cēsu lauku draudzes mācītāju ievēlēja baznīcas konvents un gubernators to apstiprināja. Mācītāju uzturēja dažādas nodevas, ar kurām tika apliktas vietējās muižas un sētas. Mācītājam piederēja muiža.
1892. gadā notika vēl tālāka pilsētas draudze dalīšana – lauku draudze pieskaitīja apmēram 4000 pilsētas latviešus, bet no lauku draudzes pilsētas draudzē tika pārskaitīti vairāki muižās dzīvojošie vācieši. Ar to abas Cēsu draudzes bija nošķirtas nacionālās vienībās — pilsētas draudze bija vācu draudze un lauku draudze — latviešu draudze.
Latviešu lauku draudze milzīgi pieauga (apm. 7000). Savukārt starp pilsētas vācu draudzes atlikušajiem 1300 draudzes locekļiem lielā pusē arī bija latvieši, kas dažādu iemeslu dēļ izvēlējās palikt vācu draudzē. 1908. gadā Cēsu lauku latviešu draudzē bija ap 11000, no tiem laukos ap 7000.
Cēsu lauku draudzē ietilpa Cēsu Pilsmuiža, Dubinska, Dukuri, Jāņa muiža, Jurģa muiža, Lenču muiža, Liepmuiža, Zetlera muiža, Veismaņa muiža, Strīķu muiža, Priekuļmuiža, Kaļļu muiža, Meijera muiža, Blusa, Glūda, Bērzaine, kā arī Kokmuižas, Ruckas un Briežu muižas daļas, kā arī Cēsu mācītāja muiža.
Lauku draudzes reorganizācija un jauna pilsētas draudze
1911. gadā latviešu (lauku) draudze, draudzes pr. K. Erdmaņa vadībā ķērās pie trūkumu novēršanas, kuri bija radušies 1892. gada draudžu dalīšanas rezultātā. 1911. g. 23. maijā tika sasaukta Cēsu pilsētas latviešu draudzes dibināšanas sapulce. Sapulces dalībnieki atzina, ka jādibina jauna draudze. 20. jūnijā tika parakstīti draudzes statūti. Draudzes nodibināšanu sekmēja arī Cēsu pilsētas dome, par 30 rubļiem gadā izrentējot veco skolas ēku mācītāja dzīvoklim.
Vidzemes konsistorija 1912. g. 14. martā draudzei varēja ziņot, ka draudzes statūtus valdība apstiprinājusi un var stāties pie draudzes valdes un padomes (vietnieku) vēlēšanām. Jaunā draudze bija pirmā latviešu draudze Vidzemē, kas baudīja pašvaldības tiesības. Par valdes priekšnieku ievēlēja K. Erdmani.
19. jūlija valdes sēdē par kandidātiem mācītāja amatam izvirzīja Ērgļu draudzes mācītāju E. Stangi, Lubānas draudzes mācītāju V. Maldoni un Balvu draudzes vikāru K. Irbi. 20. septembrī par mācītāju vienbalsīgi tika ievēlēts V. Maldonis.
1913. gada 5. janvārī Voldemāru Maldoni introdukcēja Cēsu Sv. Jāņa pilsētas draudzes mācītāja amatā Vidzemes ģenerālsuperintendents T. Gētgenss, piedaloties arī mācītājam K. Irbem un Cēsu vācu draudzes mācītājam H. Bergengrīnam. Līdz ar to Cēsu Svētā Jāņa baznīcā darbojās trīs draudzes.
No trīs draudzēm līdz vienai
1913. gadā kalpošanu lauku draudzē sāka Pēteris Apkalns (1882.-1942.). Viņš arī pasniedza ticības mācību Cēsu valsts vidusskolā Bērzainē. Viņa sieva Elza desmit gadus vadīja draudzes dāmu komiteju.
1914. g. janvārī pilsētas latviešu draudzē bija reģistrēti 3213 draudzes locekļi.
1916. gadā uz laiku V. Maldoņa pārziņā pārgāja arī lauku draudze, jo lauku draudzes mācītāju P. Apkalnu iecēla par latviešu strēlnieku pulku mācītāju un viņš aizbrauca uz fronti. 1919. gadā Voldemārs Maldonis kalpošanu pilsētas draudzē beidza. 1920. gadā pilsētas draudzē vikarējis lauku draudzes mācītājs P. Apkalns.
1939. gadā sakarā ar repatriāciju beidza pastāvēšanu pilsētas vācu draudze. Pēc vācu draudzes likvidēšanās, pilsētas latviešu draudze no Cēsu Svētā Jāņa baznīcas pārceļas uz citu Cēsīs esošo baznīcu. Draudze mainīja savu nosaukumu un līdz 2018. gada sākumam darbojās kā Cēsu Svētās Annas draudze, kad tika pievienota Cēsu Sv. Jāņa lauku draudzei.
1944. gadā kalpošanu baznīcā lauku draudzē uzsāka mācītājs Kārlis Rubenis (1910.-1992.). Viņš mūsu baznīcā kalpoja gandrīz visu padomju laiku 43 gadus līdz 1987. gadam.
Cēsu Svētā Jāņa baznīcā līdz 2004. gadam kalpojuši Jānis Beģis, Jēkabs Dzeguze, Gints Hermanis, Aida Prēdele, Jānis Ginters, Guntars Ceipe, Viesturs Vāvere un Krists Kalniņš. Pašreiz draudzē kalpo mācītājs Didzis Kreicbergs un draudzē ir aptuveni 300 draudzes locekļi.
Par pašas baznīcas vēsturi lasi šeit.
——————————
Mācītāji, kuri kalpojuši Sv. Jāņa baznīcā
Vācu draudzes mācītāji:
1855-1877 Johans Holsts
1877-1907 Gothards Fīrhufs
1907-1919 Hermanis Bergengrīns
1927-1939 Edmunds Betihers
Pēc vāciešu repatriācijas draudze likvidējās.
Latviešu pilsētas draudzes mācītāji:
1912-1919 Voldemārs Maldonis
1920-1924 Pēteris Apkalns
1924-1932 Arturs Voitkus
1933-1944 Arturs Piebalgs
Draudze pēc vāciešu repatriācijas pārgāja uz citu baznīcu un tika nodēvēta par Cēsu Sv. Annas ev.lut. draudzi, kas darbojās līdz 2018. gada sākumam, kad tika pievienota Cēsu Sv. Jāņa lauku draudzei.
Latviešu lauku draudzes mācītāji:
1854-1883 Eduards Punšels
1883-1912 Georgs Feders
1913-1935 Pēteris Apkalns
1935-1944 Kristaps Hermanis
1944-1987 Kārlis Rubenis
No 1987. līdz 2000. gadam mūsu draudzē kalpojuši Jānis Bērziņš, Jēkabs Dzeguze, Gints Hermanis, Aida Prēdele, Jānis Ginters, Guntars Ceipe un Viesturs Vāvere.
2000-2004 Krists Kalniņš
2004- Didzis Kreicbergs (Cēsu iecirkņa prāvests no 2011. gada 8. marta)