Cēsu Sv. Jāņa baznīcai nav viena zelta laikmeta, uz kuru mēs tiektos atgriezties. Baznīca ir celta, pārbūvēta, vairākas reizes degusi, piedzīvojusi vismaz vienu zibens spērienu, pārcietusi lielgabalu šāviņus, uzlidojumu un kalpojusi kā armijas zirgu stallis. Remontdarbi ir bijuši teju nebeidzami, un katrā no tiem atstāts savs nospiedums.
Šajā lapā vari lasīt nedaudz detalizētāku baznīcas būvvēsturi un atjaunošanas vēsturi. Plašāk par baznīcas vēsturi lasi šeit.
13.gs.
1284. gada 24. jūnijā iesvēta Cēsu Doma (vēlāko Sv. Jāņa baznīcu). Tās celtniecība pēc ordeņmestra Villekina rīkojuma acīmredzot sākta 1282.gadā. Līdzīgi kā citām tā laika baznīcām (Rūjienā, Valmierā) te jūtamas agrīnās gotu formas, pamatotas romāņu stilā.
Baznīca ir vienkārša plānā, ar masīvām sienām, apjomīgiem balstiem, kas raksturīgs romāņu stilam, bet lauztās velves un arku formas norāda uz gotikas ietekmi. Tai raksturīgs koris ar astoņstūrainu noslēgumu, gluda sienas iekšpuse un primitīvi profilējumi. Daudzos karos baznīca vairākkārt sagrauta un degusi, tomēr kopumā palikusi nemainīta.
16.gs.
16. gs. sākumā Ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs Cēsis vēlas izveidot par ordeņvalsts galvaspilsētu. Līdz 1500.g. Sv. Jāņa baznīcā tiek veiktas pirmās pārbūves. Paaugstina un pagarina prezbitēriju; ziemeļu jomai piebūvē taisnstūra plāna kapelu.
Pirmo reizi baznīcu izpostīja paši pilsētnieki 16.gs. sākumā. Baltiju tad pārņēma reformācijas vilnis, un jauno ticību aktīvi atbalstīja pats ordeņa lielmestrs Valters fon Pletenbergs. Sv. Jāņa baznīca pārgāja luterāņu rokās un kļuva par vienu no reformācijas centriem Ziemeļlatvijā. 1568.g. Cēsu pilsēta un Sv. Jāņa baznīca cieš ugunsgrēkā.
1582.g. vēlākais Livonijas bīskaps Oto Šenkings uzdāvina Sv. Jāņa baznīcai lukturi, kas vēl mūsdienās redzams altāra telpas vidū.
17.gs.
1601.g. janvārī Cēsis ieņem zviedru karavadonis Kārlis Gillenhjelms. Mainoties oficiālajai reliģijai, atkal izposta Sv. Jāņa baznīcu. Šis ir pirmais no daudzajiem gadījumiem poļu-zviedru kara laikā, kad baznīca cieš no vardarbības un ugunsgrēka. Baznīca līdz ar pilsētu degusi 1607. un 1613. gadā. Sv. Jāņa baznīcas jumts, tornis un velves ir sagruvuši.
1616.g. katoļi pabeidz savas katedrāles – Sv. Jāņa baznīcas atjaunošanu, bet jau 1621.g. 12. oktobrī poļu karaspēka vienība ieņem Cēsis un padzen no pilsētas nesen iebrukušos zviedrus. Karadarbībā pilsētu vēlreiz izposta. No Sv. Jāņa baznīcas paliek kaili mūri – jumts, velves un tornis jau atkal ir sagrauti.
1629. gadā pēc miera līguma ar Zviedriju Vidzeme pārgāja Zviedrijas īpašumā un Cēsu Sv. Jāņa baznīca tika atdota luterāņiem. 17.gs. 30. gados pilsmuižas īpašnieks Zviedrijas Valsts kanclers Aksejs Uksenšērns finansē Sv. Jāņa baznīcas altāra daļas atjaunošanu.
1640.g. Cēsīs izceļas liels ugunsgrēks. Tas atkārtojas 1665.,1671.,1686. un 1694. gadā.
1685.g. 17. februārī Zviedrijas karaļa Kārļa XI iecelta komisija veic Cēsu draudzes ģenerālrevīziju. Tā atzīst, ka galvenā baznīca savesta labā stāvokli.
1694.g. pēc kārtējā ugunsgrēka atjauno Sv. Jāņa baznīcu. Līdzekļu trūkuma dēļ darbi norit gausi. Atjaunošanas darbus vairakkārt pārtrauca Ziemeļu karš, plosījās mēra epidēmija. Cēsu hronikā minēts, ka 1698.g. nezināmi ļaundari no neaizslēgtās Sv. Jāņa baznīcas izzaguši remontam sagādātos būvkokus.
18.gs.
1703.g. 24. novembrī datēts dokuments liecina, ka Sv. Jāņa baznīca ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Atalgojumu nesaņēmušie amatnieki pārtrauc remontu, bet izmisušais mācītājs grib meklēt dārgumus, kas viņaprāt, paslēpti zem baznīcas akmens klona. Torni apjum ar tolaik reti lietotu materiālu: darvotiem ozolkoka jumstiņiem. 1720.g. ap šo laiku Sv. Jāņa baznīcas ziemeļu pusē piebūvē kontrforsus. 1724.g. Sv. Jāņa baznīcu apseko draudžu vizitācijas komisija un joprojām to novērtē kā graustu, kas nekavējoties jāatjauno.
Jau pēc gada Sv. Jāņa baznīcas ziemeļu kontrforsā ievieto plāksnīti, kas vēsta par baznīcas remonta sākumu. Austrumu kontrforsā ievieto poļu augstmaņa Andžeja grāfa Zavišas vapeni; blakus – Maltas krustu ar Livonijas ordeņa heraldisko simbolu. 1744.g. Cēsu Sv. Jāņa baznīcas dienvidu pusē pie torņa 3.5 metru augstumā iemūrē saules pulksteni, kas saglabājies līdz mūsu dienām.
1748.g. 3. augustā, tirgus dienā, izceļas postošākais ugunsgrēks Cēsu vēsturē. Sv. Jāņa baznīcai degot, iet bojā tornis un zvani, iegrūst velves. Tā ir pēdējā lielā ugunsnelaime no kā cieš dievnams.
Daudz cietušās baznīcas sienas tiek nostiprinātas ar kontrforsiem. 1754.g. 9. jūlijā birģermeistars Heincs Sv. Jāņa baznīcai dāvina jaunu kanceli, ko darinājis vietējais galdnieks Šrēders. Kanceles kupolu noslēdz kokā griezts baznīcas patrona Jāņa Kristītāja tēls.
1760.g. Sv. Jāņa baznīcas torņa ceturtajā stāvā iemontē pulksteni. Pamatīgi izlaboto un pārkrāsoto baznīcu svinīgi atver 1781.g. 31. maijā. Lielās ģildes tirgoņi dievnamam dāvina daudzžuburu kroņlukturi, un mācītājs H.Baumanis luktura bumbā ievieto Cēsu hroniku (1225-1781), kuras oriģināls diemžēl nav saglabājies.
19.gs.
1831.g. sākas vispārēja līdzekļu vākšana Cēsu Sv. Jāņa baznīcas torņa atjaunošanai: ikvienam draudzes dievgaldniekam gadā jāmaksā 1 kapeika, pilsētai 12 rubļi, muižai no katra arkla 35 kapeikas. Krievijas cars Nikolajs I torņa celšanai ziedo 1000 rubļus. Tornim nepieciešamā nauda un līdzekļi vākti 22 gadus. 1853.g. aprīļa beigās (Jurģos) sākas un jau rudenī beidzas Sv. Jāņa baznīcas torņa atjaunošana. Darbu pēc Cēsīs dzimušā arhitekta T. A. Punšeļa projekta veic būvuzņēmējs Mārcis Sārums. Torņa augstums ir 65 metri; tas izmaksā 9000 rbļ. Vēlāk būvmeistars Jānis Kampe torņa smaili pārklāj ar dzelzs skārdu.
Toreizējie grūtie laiki, kādus Cēsīm nācās piedzīvot, neļāva tūliņ sākt torni atjaunot, tādēļ 105 gadus iztika ar zemu pagaidu torni.
1884. g. 6.jūlijā cēsnieki svin Sv. Jāņa baznīcas 600 gadu pastāvēšanas svētkus. Pirms tam baznīcā pabeidz pēdējo nozīmīgo pārbūvi: lielākā daļa logu iegūst gotisku formu un pirmās Berlīnē izgatavotās vitrāžas. Pārbūvē mūku kapelu – tagadējās sakristejas priekštelpu. Ģērbkambari pārceļ no baznīcas dienvidu uz ziemeļu pusi. Dievnams tiek remontēts arī 1898.g., un atjaunošanas darbos iegulda 11 500 rbļ.
20.gs.
1907.g. Sv. Jāņa baznīca iegūst jaunu (pēc kārtas septīto) zvanu un modernas (trešās) ērģeles. 1923.g. Cēsu Sv. Jāņa baznīcas tornī uzstāda pašreizējo zvanu. Tas atliets Rīgā ar Zviedrijas firmas palīdzību. Pirms tam tornī bijis daudz zvanu. Līdz 19.gs. tie gājuši bojā ugunsgrēkos, bet 1. Pasaules kara laikā tolaik tornī esošos 7 zvanus aizveda uz Krieviju, no kurienes tos vairs neizdevās atgūt. (A.Rijnieks). Cēsu hronika.115.lpp.
1936.g. Valsts Elektroniskā fabrika (VEF) Sv. Jāņa baznīcā ierīko elektriskās apsildīšanas sistēmu – pirmo tāda veida iekārtu Latvijā.
1937.g. Baznīcā veic izrakumus, lai pārbaudītu leģendu par pazemes eju uz pili. Eju neatrod, bet zem altārtelpas ir trīs izmūrētas kapu šahtas un 8 skeletu paliekas. Zem altārgleznas atrod sievietes skeletu ar latviskām rotām, kas liecina, ka te bijusi senlatviešu kapsēta.
1938.g. pēc arhitekta P. Kundziņa projekta uzcelta tagadējā sakristeja un baznīcā veikts liels remonts. Sv. Jāņa baznīcas komiteja rīko renovētās baznīcas iesvētīšanas svētkus. Krājizdevumu kase baznīcai velta vitrāžu, kuras meta autors P. Kundziņš. Remonta kopējā tāme – Ls 61 000.
1941.g. 5. jūlijā Cēsīs ienāk vācu karaspēks. Lielākos postījumus pilsētai nodara krievu veiktā ēku spridzināšana un munīcijas vilciena eksplozija, kas ēkām sabojā jumtus un logus. Sv. Jāņa baznīcā sadrūp 56 vitrāžas un daļa dakstiņa jumta. 1942.g. ar baznīcas pārvaldes gādību restaurācija veikta jau 33 trauslajiem gleznojumiem.
1944.g. Cēsis ieņem padomju karaspēks. Aviobumbas sprādziens sagrauj Sv. Jāņa baznīcas dienvidu joma jumtu un griestu velvi, nodara postījumus ērģeļtelpai un pašām ērģelēm. 1947.g. Sv. Jāņa draudze pabeidz baznīcas atjaunošanu.
1977.g.novembrī cēsnieki Arvīds Ulme, Haralds Sīmanis, Valdis Šatrovskis-Atāls un Vitālijs Kolomejevs pabeidz Sv. Jāņa baznīcas torņa rekonstrukciju un skārda nomaiņu.
1985.g. veikts iekštelpu kosmētiskais remonts B. Aides vadībā.
1995.g. pēc divu gadu darba pabeidz Sv. Jāņa baznīcas jumta restaurāciju. No griestiem novākti 430 m3 gruvešu (tajos atrasts “Pravdā” ietīts Latvijas karogs). Nomaina jumta kārniņus un koka konstrukcijas, atjauno elektroinstalāciju un krustu virs altārtelpas jumta.
Ņemot vērā objekta nozīmīgumu, 20. gs. 90. gados tika sākti metodiski darbi, pētot esošo situāciju un ievadot atjaunošanas pasākumus.
SIA “ĢEO” 1998. gadā veic pamatu, pamatnes apsekošanu un secina, ka pamatu mūris šuvēs ievērojami erodējis. Mūrētie kontrforsi nevienmērīgi sēdušies, jo tie izbūvēti vēlāk nekā sienas un ievērojami seklāk. Konstatēts, ka kontrforsu apakšā ir tukšumi. No arheoloģiskās izpētes atzinuma secināms, ka ēkas pamati atrodas virsējā gruntsūdenī.
21. gs.
2000.-2006.g. baznīcā ierīko apkuri (projekta izmaksas 50 261 Ls), restaurē ērģeles (projekta izmaksas 26 513 Ls), atjauno altārdaļas loga vitrāžas (izmaksas: 4286 Ls).
2006.g. sadarbībā ar Cēsu pilsētas domi draudze uzsāk darbu pie baznīcas restaurācijas. Projekta realizācija paredzēta pa kārtām atbilstoši pieejamam finansējumam.
2009.g. realizēta restaurācijas projekta I un II kārta. Tiek nostiprināti kontrforsi dienvidu fasādē un izveidota ūdens kanalizācijas sistēma. Darbu veikšanai draudze ņem kredītu (984 599.69 Ls), kuru turpina atmaksāt.
Forums “Cēsu Sv. Jāņa baznīcas restaurācija”
2013. gada februārī tiek aktualizēts Cēsu Sv. Jāņa baznīcas restaurācijas projekts un aizsākts darbs pie projekta III kārtas, kas paredz dievnama visaptverošu restaurāciju. Tai skaitā:
- veikta torņa koka konstrukciju papildus vizuāla apsekošana un fotofiksācija (V. Priednieks, R. Jelevičs);
- izveidota pamata darba grupa turpmāko atjaunošanas procesu nodrošināšanai;
- SIA AIG izstrādāts papildināts fasāžu restaurācijas tehniskais projekts, t.sk. torņa koka konstrukciju un mūra konstrukciju remonts (BK daļa);
- izdota Cēsu Sv. Jāņa baznīcai veltīta pastkaršu sērija, kalendārs;
- piesaistīti līdzekļi labdarības akcijā “Cēsu lielie un mazie mākslinieki Cēsu Sv. Jāņa baznīcas restaurācijai”;
- dievnama restaurācijas atbalstam sarīkoti četri labdarības koncerti;
- izveidota restaurācijas komunikācijas sadaļa darugiem.lv;
- izstrādāts dievnama fasādes un torņa tehniskais projekts (A.I.G.);
- saņemts atbalsts no Muzeju nakts apmeklētājiem un Cēsu Pils fonda.
Darbi turpinās 2014. gadā:
- izveidota Baznīcas restaurācijas metodiskā padome (tās ietvaros pieņemta interjera priekšmetu restaurācijas sākotnējā koncepcija (D. Bruģis), vitrāžu restaurācijas sākotnējā koncepcija (A. Kļavnieks), principiālos virzienos – arī interjera apdares risinājumi;
- veikts Baznīcas iekštelpu un fasāžu mūra daļas lēzeruzmērojums (SIA “MERKO”);
- veikta papildus ģeotehniskā izpēte (SIA “ĢEO”);
- veikta Draudzes telpas akustiskā analīze un izstrādāti sākotnējie priekšlikumi vispārējai apskaņošanai;
- izstrādāts priekšlikums DR kontrforsa zonas sienas atjaunošanai (Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas ietvaros) – neguva atbalstu;
- izstrādāts priekšlikums Draudzes telpas 1938. gada apakšējās daļas armētā apmetuma nokalšanai Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas ietvaros. Piešķirts finansējums 14 tūkst. eur;
- realizēta apmetuma nokalšana un tiek nodrošināta pamatmūra žūšana, darbu gaitā noņemti 96 pamatmūra paraugi ķīmiskai analīzei (L. Krāģe);
- veikta esošās elektroinstalācijas inventarizācija un uzsākti priekšdarbi tās renovācijai, t.sk. iekšējais un ārējais vispārējais apgaismojums;
- novadīts Otrais Baznīcas atjaunošanas Forums, tā gaitā pieņemti Baznīcas atjaunošanas fonda pamatprincipi;
- torņa daļā izveidots simbolisks tūrisma objekts – “Zvana ceļš” (R. Pinnis);
- ar Cēsu Vēstures un Mākslas muzeja, Cēsu novada pašvaldības un brīvprātīgo atbalstu dievnama tornī ierīkota izstāžu telpa;
- sakārtots kapu pieminekļu informatīvās plāksnes (Cēsu vēstures un Mākslas muzeja atbalsts);
- izveidots dievnama restaurācijas projekta zīmols “Cēsu sirds”;
- izveidota suvenīru līnija;
- organizēta zinātniskā konference;
- dievnama restaurācijas atbalstam sarīkoti četri labdarības koncerti;
- piesaistīti līdzekļi rīkojot labdarības akciju “Cēsu Lielie un mazie mākslinieki dievnama restaurācijas atbalstam”;
- iesniegts projekts VKPI un saņemta nauda (5 tūkst.eiro) baznīcas dienvidu fasādes vidējās vitrāžas restaurācijai;
- projektu īstenošanas gaitā piesaistīts finansējums no draudzes, Muzeju nakts pasākumā, sadarbībā ar pastāvīgajiem atbalstītājiem;
- saņemts finansējums TP izstrādei (13 800 tūkst.eiro) no Cēsu novada pašvaldības.
Cēsu Svētā Jāņa baznīcas atjaunošanas fonds
2015. gadā nodibināts “Cēsu Svētā Jāņa baznīcas atjaunošanas fonds”, kā arī:
- izstrādāta koncepcija “Hidromelioratīvie pasākumi Cēsu Sv. Jāņa baznīcas pamatu susināšanai” (Valsts SIA “Meliorprojekts”) – izstrādes gaitā veikti izpētes darbi Draudzes telpas pamatiem DR, ZA un D zunās ar arheoloăisko uzraudzību (O. Ušpelis);
- veikta torņa papildus uzmērošana pārsegumu pastiprināšanas, ugunsnoturības nodrošināšanas un kāpņu rekonstrukcijas projekta izveidei; konceptuāli pieņemti risinājumi minētajiem uzdevumiem;
- veikta Baznīcas konstrukciju tehniskā apsekošana un sastādīts atzinums (V. Celmiņš).
Vairāk par fonda aktualitātēm šobrīd lasi Jaunumu sadaļā Baznīcas atjaunošana.
Avoti: “Cēsu Hronika”, 2006., Cēsu Vēstures un Mākslas muzeja arhīva krājumi.