“Bet cerība nepamet kaunā, jo Dieva mīlestība caur Svēto Garu, kas mums dots, ir ielieta mūsu sirdīs.” (Rom 5:5)
Kas mūsdienu cilvēkam ir cerība? Vai tiešām tikai “muļķa mierinājums”? Vai tiešām pastāv tikai cerība uz “labu laimi”? Vai šis vārds ietver sevī kaut ko vairāk? Paceļoties pāri praktiskajam un ikdienišķajam, ielūkojoties Dieva vārdā, mēs redzam, ka “cerība nepamet kaunā” un vērts cerēt ir uz pašu cerības Devēju un tas ir Jēzus Kristus. Jēzus, kurš ir šīs svētku sezonas vislielākā Dāvana cilvēcei, kas ienāca šajā pasaulē kā bezvainīgs bērns.
Bībeles laika Izraēla tauta saņēma pravietojumu, vēsti no Debesīm par taisnīgu Ķēniņu, par miera Princi un tas viņiem deva cerību, caur to arī spēku. Notikumu gaitu un kā tas varētu notikt viņi iedomājās paši, balstoties uz savām vēlmēm, cilvēcīgām vajadzībām un pieredzi. Bet Dieva plāns bija lielāks un plašāks par cilvēka spriest spēju. Izraēls ieguva Ķēniņu, kurš nelīdzinās nevienam un nekad, bet Viņš nav vēsture, Viņš vēl joprojām dod cerību un līdz ar to arī spēku katru gadu, katru dienu no jauna. Degsim savas cerību sveces ticot, ka Jēzum, tavam un manam, dzīves un arī pēc tās, Ķēniņam ir risinājums pat šķietami bezcerīgās situācijās. Lai nāk Kristus Gaisma un uzvar mūsu tumsu!
“Arī Jesaja saka: reiz Jišaja sakne dos dzinumu, un celsies tas, kas valdīs pār tautām, un tautas cerēs uz viņu. Lai cerības Dievs jūs piepilda ar prieku un mieru ticībā un jūs Svētā Gara spēkā kļūtu pārpilni šajā cerībā.” (Rom 15:12-13)
Pārdomas sagatavoja Guna Grahoļska