"Bet eņģelis uz tiem sacīja: "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs." (Lk 2:10-11)
Cilvēks ir radīts ar sirds alkām ticēt. Kā bērni mēs nereti ticam, Ziemassvētku vecītim, vēlāk, ka darbs vai ģimenes izveidošana dos piepildījumu, vai, ka pieklauvēšana pie koka neļaus notikt kaut kam ļaunam.
Bet ir arī citādāka ticība. Ticība, kas nāk no Dieva. Ticība, kas ir nepieciešama ceļā uz Pestīšanu jebšu Glābšanu. Ja mēs spējam ticēt, ka caur mūsu Glābēju Kristu esam pestīti, tas ir no Viņa.
Dievs ir bagāts un dāsns, Viņam visa ir pārpārēm. Viņš mums dāvina ticību, pestīšanas plānu, pārdabisku mieru, prieku, atbrīvošanu un vēl un vēl. Kas mums jādara, lai to saņemtu? Ir jāiet pie Viņa ciemos. Kā piemēram, braucot ciemos pie vecvecākiem, reti kurš taču ir devies prom tukšām rokām vai neiepriecinātu sirdi. Aiz savas lielās mīlestības, mūsu mīļie ir gatavi dalīties ar visu, pat ja nav nekā daudz. Bet te Dievs, kam pieder viss, kas redzams un neredzams, vēlas apdāvināt Tevi un mani. Šī pati dāvinātā ticība ļāva Jāzepam un Marijai izpildīt savu svēto misiju Betlēmes pilsētiņā, kur pilnīgā un nevainojamā vienkāršībā ienāk pasaulē mūsu Glābējs.
Un kā būtu, ja mēs ņemtu šo piemēru un arī paši būtu tādi, ja mēs lolojot savu ticību arī kādam kaut ko dāvinātu? Piemēram, savu laiku, klātbūtni, smaidu, labu vārdu, sapratni, iejūtību, PIEDOŠANU un jā, arī tiem, kuriem ļoti negribās! Lai notiek Dieva brīnums! Degsim savas ticības sveces un stipri paļausimies, ka Dievs ir klātesošs, ka Viņam ir laiks mums visiem, ka Viņš dāvā mums prieku, ka Viņš mūs saprot, ka Viņam nav vienalga par to, kā mēs jūtamies un ka Viņš mums piedod, pat ja neesam to pelnījuši.
"Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām." (Ebr 11:1)
Pārdomas sagatavoja Guna Grahoļska